Kā es nonācu pie atklāsmes, ka man pie tāda jāaiziet? Un jā, te būs mazliet stāsts arī par emocionālo ēšanu.
Gribētos domāt, ka neesmu pilnīga iesācēja izpratnē par to, kādus principus ietver veselīgs dzīvesveids, kādas uzturvielas jāuzņem vairāk (olbaltumvielas rullē!) un vispār par to, kādus produktus labāk ēst. Par to esmu domājusi, lasījusi, praktizējusi ikdienā (kas, protams, neaizstāj akadēmiskas zināšanas, taču ir labāk nekā nekas).
Taču pēdējā laikā jūtu, cik nomācoši un traucējoši ir mani emocionālās ēšanas paradumi. Gan jau kādam liksies – cik nopietna tad tā ir kā problēma? Mums visiem ik pa laikam gribas ēst vairāk nekā vajadzētu. Runājot ciparos, ASV aptuveni 27 % pieagušo ēd, lai tiktu galā ar stresu, un 34 % regulāri stresa dēļ pārēdas vai ēd ne pārāk veselīgu ēdienu.
Bet man sāk apnikt, ka katru rītu pamostos ar vēlmi ēst veselīgi, taču, kamēr tieku līdz vakaram, gribu apēst visu pasauli. Manas brokastis nereti ir sabalansētas, garšīgas, spēcinošas, piemēram, omlete ar zaļumiem un graudu maizi, kā arī tase melnas kafijas. Auzu pārslu putra ar proteīna pulveri, auzu pienu un mellenēm.
Un tad nāk pēcpusdiena. Nezinu, kas ar mani notiek pusdienas laikā, bet pēc pusdienām trajektorija, ar kādu vēlos našķoties, šaujas debesīs ar F1 tempu.
Vakaros pēc darbdienas gribu sevi mierināt vai izklaidēt un ēst čipsus, ēst šokolādi, ēst cepumus, ēst kādu kūciņu. Es gribu visu. Nākamajā dienā, protams, jūtos vainīga un aplis sākas no sākuma.
Uztura speciālists, kas neierobežo, bet atbalsta
Un tad mēģinājumos šo apli pārtraukt nolēmu meklēt atbalstu ārpus interneta dzīlēm. Vizītē sākām ar to, kas ir mana problēma. Uztura speciāliste uzklausīja, cik daudz ikdienā sportoju, kādus produktus ēdu, pret kādiem esmu alerģiska, kāda izskatās mana dienas ēdienkarte.
Jau uzreiz pamanīju, ka man ļoti patīk speciālistes attieksme pret ēdienu. Stāstīju, ka man garšo arī kartupeļi, tostarp frī. Savaikstījos, it kā atvainodamās, jo frī noteikti nav veselīgi. Viņa momentā uz to noreāģēja – ar atbalstu: “Kartupelis ir labs produkts, nekas nav jāaizliedz.” Man viņa patika aizvien labāk.
Nosvēros uz svariem, kas izanalizēja, cik manī tauku, muskuļu un cik spēcīgi kauli. Viņa uzsvēra, cik būtiski ir izgulēties un cik svarīgi ēst regulāras ēdienreizes. Tā arī esot viena no manām problēmām – neēst regulāri, tad našķoties ar lietām un apēst vairāk kaloriju nekā nepieciešams.
Teicu, ka man nepatīk vakarā tērēt daudz laika gatavojot. Viņa apstiprināja, ka tā ir veiksmes atslēga – ēst tā, lai ir ērti un nav “jāčakarējas”. Arī vienkāršas lietas var būt veselīgas, piemēram, tā pati omlete vakarā ar šķēli graudu maizes un dārzeņiem.
Izrunājām šķīvja principu un salikām tajā dažādus produktus, ko jau tagad ēdu ikdienā:
1/2 šķīvja lai sastāv no dārzeņiem, augļiem, lapu salātiem un citām svaigām lietām;
¼ šķīvja lai sastāv no olbaltumvielām (vista, zivis, pākšaugi, olas);
¼ šķīvja – ogļhidrāti (rīsi, pasta, griķi, arī kukurūza).
Un jā, arī baltos rīsus un pastu varot ēst, jo galvenais ir iemācīties baudīt ēdienreizi un ēst tā, lai ir garšīgi un ir prieks, jo tad mazāk baudu gribēsies no našķiem.
Vēl viņa ieteica ēst vairāk kaloriju, nekā bija aprēķinājusi MyFitnessPal aplikācija. Mazliet šaubījos par to, bet mēģināšu.
Un kādas ir manas sajūtas tagad?
… un nāca arī šoks
Pirmās sajūtas – ļoti patika apmeklējums. Patika, ka runājām teju stundu, nevis, kā dažreiz pie ārstiem mēdz notikt, 5 minūtes, un pēc tam aizej ar vēl lielāku neskaidrību un recepti zālītēm aptiekā.
Pēc vizītes ļoti veiksmīgi esmu sākusi ieturēt veselīgas maltītes, ēdot daudz dārzeņu katrā ēdienreizē, turklāt apēdot visu tieši tādā secībā, kā ieteica speciāliste: vispirms lielāko daļu dārzeņu, tad olbaltumvielas un noslēgumā ogļhidrātu grupu.
Taču te – pārsteigums. Otrais sajūtu vilnis bija diezgan negaidīti… nepatīkams un piedzīvoju sen neizjustu nomāktību un garlaicību.
Biju paēdusi, taču vienalga nīgra un neapmierināta. Sajūta, it kā nebūtu prieka un nekad to neiegūšu. Kāda jēga tam, ko daru? Domāju, kas man kaiš, kādēļ tādas sajūtas. Gribēju lasīt grāmatu, bet liekas – neinteresanta. Un kā es vispār palasīšu, ja nevarēšu iegrauzt čipšus vai doktordesmaizītes?
Un tad es aizdomājos – ja nu tā ir abstinence no atkarības (withdrawal)? Esmu pieradusi, ka, ja man ir garlaicīgi vai bijusi grūta diena, vienmēr iepriecinās snikeris vai čipsi. Tagad, ja gribu sasniegt mērķi, šo produktu daudzumu vēlams ierobežot (var baudīt, bet saprātīgi un lēni, pasmaržojot un sagaršojot – arī ieteikums no speciālistes).
Varbūt mans prāts tāpat kā no narkotikām atkarīgā prāts mēģina piedabūt mani tomēr neatmest uzkodas un piespiest turēties pie aizrautības caur pārēšanos ar saldumiem? Vai manī darbojas ēdiena atkarīgā prāts? Ei nu sazini. Taču, manuprāt, tāda iespēja pastāv, jo, mainot uzturu un ejot veselīgo ceļu, sākums nekad nav bijis viegls. Un arī atkarība no ēdiena ir īsta un nopietna problēma, bet par to varbūt citu reizi.
Izguļoties un aizejot paskriet, un aizejot uz skaistu RY X koncertu, sajūtas ir uzlabojušās. Kā zināms, gan aerobas aktivitātes, gan mūzika stimulē dopamīna izdalīšanos smadzenēs. Dienu sāku ar olu kulteni un zaļumiem. Vēlāk ēdu tunci, vakarā vistas fileju ar lielu kaudzi salātiem, un arī kartupeļus. Jutu sāta sajūtu, un vienīgie čipsi, ko ēdu, bija ķirbju veselīgie, kas man tiešām garšo.
Arī ar emocijām jau bija labāk, bet sākums izaicinošs. Veiksmi visiem, kas iet cauri kam līdzīgam! Saku no pieredzes – tas it nemaz nav viegli.
NB: Lūdzu ņem vērā, ka es dalos ar savu personīgo pieredzi, un katram tā var būt atšķirīga. Ir normāli, ja Tava prioritāte nav sportošana vai domas par svaru un uzturu.
Es priecājos dalīties ar savu stāstu, turklāt cenšos to darīt gana apzinīgi, atsaucoties uz uzticamiem avotiem. Iesaku daudz pētīt pašiem un piefiksēt savus veselības novērojumus. Turklāt, ja vēlies profesionālu palīdzību, iesaku vērsties pie ģimenes ārsta, fizioterapeita, uztura speciālista, personīgā trenera vai cita veselības speciālista.
Kā arī, ja Tev nav aktuāli domāt par svaru, sportu, veselību un mana pieredze "trigerē", pilnīgi saprotu. Tādā gadījumā iesaku klikšķināt lapu ciet, un tiksimies kā draugi manos rakstos par citām tēmām.
コメント